Locus standi vides tiesībās administratīvajā un Satversmes tiesā.
Автор
Grišāne, Aiga
Co-author
Latvijas Universitāte. Juridiskā fakultāte
Advisor
Balodis, Ringolds
Дата
2010Metadata
Показать полную информациюАннотации
Latvijas Republikas Satversmes tiesas spriedumi teritorijas plānošanas lietās un Latvijas
Republikas Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta nolēmumi būvniecības
lietās ir rosinājuši diskusijas juristu un jomas speciālistu vidū. Joprojām aktuāls un
neatrisināts ir jautājums par personu, kas nav konkrēto administratīvo aktu adresāti, tiesībām
vērsties tiesā, apstrīdot būvniecības procesā pieņemtos administratīvos aktus, un par personu
tiesībām iesniegt konstitucionālo sūdzību, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes
115.pantu.
Jānorāda, ka vienprātības par Latvijas Republikas Satversmes 115.panta tvērumu un
iedzīvotāju un biedrību tiesībām iesniegt konstitucionālo sūdzību, pamatojoties uz šī panta
aizskārumu, nav pašu Latvijas Republikas Satversmes tiesas tiesnešu vidū, uz ko norāda gan
atšķirīgā pieeja šo jautājumu risināšanai spriedumos un lēmumos, gan publicētās tiesnešu
atsevišķās domas.
Arī administratīvās tiesas ir daţādi interpretējušas personu tiesības vērsties tiesā,
apstrīdot būvniecības procesā pieņemtos administratīvos aktus, skatot šīs tiesības gan no
īpašumtiesību aizskāruma prizmas, gan caur vides tiesību skatupunktu, vienlaicīgi atzīstot
populārsūdzības esamību, taču no otras puses pieturoties pie no Vācijas administratīvā
procesa aizgūtā kaimiņu tiesību institūta.
Darba mērķis ir sniegt interpretāciju personu locus standi noteikšanai vides jomā,
iezīmējot atšķirības starp personu locus standi administratīvajā procesā un personu locus
standi, vēršoties Latvijas Republikas Satversmes tiesā ar konstitucionālo sūdzību. The author analyzes problems, that appear with the person‘s locus standi determination
in court in environmental matters, namely regarding the decisions made in the process of
planning and construction.
Author argues that Administrative procedure law (paragraph 31, part 2) in connection
with the Environment Law (paragraph 9, part 2 and 3) provide actio popularis in the
environmental rights. Everybody could prosecute in court cases, which concern questions in
the sphere of environment. The Administrative department of Senat partly confirms author‘s
conclusion, but however author argues, why, contrary to the court‘s view, the notion
„environment‖ should not be restricted just to ecological part of it.
Author argues that extra criteria introduced by Constitutional court to non-governmental
organizations regarding their locus standi in environmental questions are applicable taking
into account Aarhus convention and national legislation, that provides wide rights to
everybody to claim regarding environmental questions.