Darbā analizēta parastās priedes (Pinus sylvestris L.) piemērotība dendroekoloģiskam vides kvalitātes novērtējumam. Izstrādāta jauna metode izkritušo un papildus gadskārtu meklēšanai. Noskaidrota piecu dendrohronoloģijā ...

Darbs ietver pētījumus par riska gēnu lokusos esošo biežo variantu saistību ar 2.tipa cukura diabētu (T2D) un aptaukošanos Latvijas populācijā. Pētījumu parādīja, ka potenciāli funkcionāls variants AGRP asociējas ar ...

Darba mērķis bija veikt pētījumus par anhidrobiozi jaunu teorētisku faktu atklāšanai un plašināt raugu anhidrobiozes praktisku izmantošanu. Atklāta atsevišķu šūnas sieniņas proteīnu un citoplazmatiskās membrānas transportieru ...

Laima slimība ir ērču pārnēsāta infekcijas slimība, kuras izraisītājs ir spiroheta Borrelia burgdorferi. Inficētu Ixodes ērču barošanās laikā baktērija var nonākt zīdītāja organismā. Ērcei uzsākot asins sūkšanas procesu, ...

Promocijas darbā tiek novērtēta mencas ikru izdzīvošanu noteicošo hidroloģisko parametru mainība laikā un telpā trīs galvenajās nārsta vietās Baltijas jūrā –Bornholmas, Gdaņskas un Gotlandes ieplakās. Tiek definēta mencas ...

Pašatjaunošanās un meijotisko gēnu aktivācija pēc genotoksiskas apstrādes rezistentās audzēju šūnu līnijās Šajā darbā tika pētīta iespējamā saistība starp poliploīdijas un dzimumšūnu līnijai raksturīgo gēnu indukciju pēc ...

Baktērijām Z. mobilis ir raksturīgs augsts no biosintēzes reakcijām neatkarīgs katabolisma ātrums, jeb atjūgtais enerģētiskais metabolisms. Šīs parādības mehanismi kā arī elpošanas ķēdes loma enerģijas apritē līdz galam ...

Pētījuma „Rugosa grupas rožu hibrīdu bioloģiskā daudzveidība” gaitā ar DNS testu palīdzību ir pārbaudīta rugosa hibrīdu šķirņu un pamatsugas iedzimtība, kā arī novērtēta izturība pret Diplocarpon rosaea izraisīto ...

Ziemeļu upespērlene Margaritifera margaritifera (Linnaeus, 1758) Latvijā: izplatība, populāciju ekoloģija upju baseinu kontekstā un sugas izdzīvošanas iespēju novērtējums. Pētīta ziemeļu upespērlenes izplatība un sastopamība ...

Plekstu ihtioplanktona daudzumu Baltijas jūras centrālajā daļā nosaka nārsta bara lielums un hidroloģiskie apstākļi. Plekstu mazuļu skaitu piekrastes zonā būtiski ietekmē ūdens temperatūra, mēnesis un vēja virziens. Strauja ...