Show simple item record

dc.contributor.advisorDamberga, Ilzeen_US
dc.contributor.authorTīdena, Lienaen_US
dc.contributor.otherLatvijas Universitāte. Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultāteen_US
dc.date.accessioned2015-07-08T01:06:03Z
dc.date.available2015-07-08T01:06:03Z
dc.date.issued2015en_US
dc.identifier.other48319en_US
dc.identifier.urihttps://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/30178
dc.description.abstractŠā pētījuma mērķis bija noskaidrot, vai un kādas saistības pastāv starp indivīda depresijas stigmu un personības iezīmēm, māņticību, pašcieņu, sociāliem un demogrāfiskajiem faktoriem Latvijā. Pētījuma izlasi veido 231 abu dzimumu latviski runājoši Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 65 gadiem (M=32,18, SD=10,88), kuri elektroniskā veidā atbil dēja uz vairākiem jautājumiem, aizpildīja Depresijas stigmas aptauju, Aptauju „Lielais piecinieks”, Rozenberga Pašcieņas aptauju un Latvijas māņticības aptauju.Rezultāti apstiprina, ka ar depresijas stigmu pozitīvi korelē pašcieņa, māņticība un respondenta vecums, negatīvi – neirotisms. Stigma ir mazāka sievietēm un, ja respondentam ir bijusi pieredze vai papildus zināšanas saistībā ar depresiju vai psihisko veselību kopumā: ja respondents ir vērsies pēc profesionālas palīdzības saistībā ar savu garīgo veselību; ja pazīst kādu cilvēku ar garīgu saslimšanu vai kādu depresijas slimnieku; ja respondenta darbs vai izglītība ir saistīti ar psiholoģiju, psihoterapiju vai medicīnu. Vēršanās pēc palīdzības, māņticība, dzimums, vecums un neirotisms kopā izskaidro 35% no rezultātu variācijas indivīda depresijas stigmai.en_US
dc.description.abstractThe purpose of this study was to determine the relationship between depression stigma and personality traits, superstition, self-esteem, social and demographic factors in Latvia. The study included 231 adults, Latvia`s inhabitants of both sexes, aged 18 to 65 years (M=32,18, SD=10,88). They answered to several questions via internet and filled out the Depression Stigma Scale, the Big Five Invetory, the Rosenberg Self–Esteem Scale and Latvia`s Superstition Scale. Results confirm that depression stigma has possitive correlation with self-esteem, superstition and age of respondent and negative correlation with neuroticism. Stigma is lesser among women and if respondent has experience or additional knowledge related with depression or mental health in general: if respondent has sought for professional help for his/her mental health; if he/she knows somebody with mental health problems or depression;if job or education of respondent is related with psychology or medicine. Seeking for professional help, superstition, gender, age and neuroticism together explain 35% from personal depression stigma variation.en_US
dc.language.isoN/Aen_US
dc.publisherLatvijas Universitāteen_US
dc.rightsinfo:eu-repo/semantics/openAccessen_US
dc.subjectPsiholoģijaen_US
dc.subjectdepresijaen_US
dc.subjectstigmaen_US
dc.subjectstigmatizācijaen_US
dc.subjectpašcieņaen_US
dc.subjectmāņticībaen_US
dc.titlePersonības iezīmju, pašcieņas, māņticības, sociālu un demogrāfisku faktoru saistība ar depresijas slimnieku stigmatizācijuen_US
dc.title.alternativeAssociations between Personality Traits, Self-Esteem, Superstition, Social Factors, Demographic Factors and Stigma of Depression Patientsen_US
dc.typeinfo:eu-repo/semantics/masterThesisen_US


Files in this item

Thumbnail

This item appears in the following Collection(s)

Show simple item record