Now showing items 1-18 of 18

    • Atcerēšanās un aizmiršana: atmiņas filosofiskās interpretācijas problēma 

      Balodis, Andrejs (Latvijas Universitāte, 2006)
      Pētījums “Atcerēšanās un aizmiršana: atmiņas filosofiskas interpretācijas problēma” veltīts klasiskam un fundamentālam filosofijas konceptam – atmiņas fenomenam. Atmiņas problēma šī darba ietvaros ir skatīta divās konceptuālās ...
    • Atmiņa paša problemātikas kontekstā Pola Rikēra filosofijā 

      Stafecka, Baiba (Latvijas Universitāte, 2014)
      Šī pētījuma mērķis ir atsegt atmiņas lomu paša konstituēšanā, pievēršoties Pola Rikēra filosofijai. Tēze, kas pētījuma ietvaros tiek izvirzīta ir, ka atmiņai ir pretrunīga loma paša konstituēšanā – no vienas puses, tā ...
    • Cilvēka izpratne A.Bergsona filozofijā. 

      Pelnēna, Ilze (Latvijas Universitāte, 2008)
      Anrī Bergsons (1859-1941) bija viens no ievērojamākajiem 19./20. gs. mijas franču filozofiem. Viņš izstrādāja koncepciju par laiku kā ilgstamību [duree], - tajā ir balstīta visa viņa filozofija. Kaut gan A. Bergsonam ...
    • Cilvēka realitātes izpratne P.Rikēra filozofijā. 

      Ozola, Zane (Latvijas Universitāte, 2008)
      Darbā tiek analizētas būtiskākās franču domātāja Pola Rikēra filosofijas tēmas - teksta kā kultūras un vēstures projekcijas nozīme cilvēka eksistences saprašanā, valodas poētiskās dimensijas nozīme teksta interpretācijā, ...
    • Cilvēka subjektivitātes problēma F. Gvatari ekosofijā 

      Buile, Zelma (Latvijas Universitāte, 2008)
      Franču psihoanalītiķis un teorētiķis Felikss Gvatari uzmanības un teorētiskās analīzes centrā atrodas subjektivitāte. Viņu interesēja, kā tā tiek konstruēta un kas to ierobežo. Viņš kritizēja kapitālismu un plašsaziņas ...
    • Informācijas brīvības robežu ētisks izvērtējums liberālisma teoriju kontekstā 

      Andrejsons, Kristaps (Latvijas Universitāte, 2012)
      Autortiesību problemātika un ar to saistītie jautājumi pēdējā laikā ir kļuvuši ļoti aktuāli – pirātisma problēma, kas cieši saistīta ar informācijas brīvības jautājumiem ir izraisījusi lielas diskusijas sabiedrībā. Darba ...
    • Izteikuma „es esmu, es eksistēju” (ego sum, ego existo) izvērsums Dekarta metafizikā 

      Vilistere, Dana (Latvijas Universitāte, 2009)
      Maģistra darbs mērķis ir atklāt izteikuma 'es esmu, es eksistēju' (ego sum, ego existo) lomu Dekarta metafizikā. Pētījuma centrā ir Dekarta darbs Meditācijas. Īpaša uzmanība tiek pievērsta otrās un trešās meditācijas ...
    • Laika aspekts mākslas darba izpratnē. 

      Laube, Ģirts (Latvijas Universitāte, 2008)
      Bakalaura darbs „Laika aspekti mākslas darba izpratnē: Šarls Bodlērs un Anrī Bergsons” ir uzlūkojams kā mēģinājums risināt jautājumu par to vai laika aspektu aplūkojums un analīze var sniegt jēgpilnu ieskatu mākslas darba ...
    • Laika pieredzējuma problēma: Augustīns un Bergsons 

      Ābele, Jānis (Latvijas Universitāte, 2012)
      Galvenā darbā aplūkotā problēma ir indivīda eksistences pašizpratne laika piedzīvošanas procesā. Tā mērķis ir pārbaudīt darba autora izvirzītās hipotēzes pamatotību par cilvēka nespēju pieredzēt laiku kā vienotu fenomenu ...
    • Melanholijas psihoanalītiskā un literārā interpretācija J. Kristevas darbos 

      Gāgane, Monta (Latvijas Universitāte, 2014)
      Darba problēma ir melanholijas attiecības ar poētisko darbību, balstoties uz Jūlijas Kristevas psihoanalīzes un psiholingvistisko teoriju. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kā melanholija ietekmē literāro darbību. Darbā veikti ...
    • Nozīmes nenoteiktība vēlīnā Ludviga Vitgenšteina un Žaka Deridā filozofijā 

      Raudsepa, Ieva (Latvijas Universitāte, 2014)
      Bakalaura darbs apskata 20. gs. filozofu – Ludviga Vitgenšteina un Žaka Deridā valodas filozofiju. Mērķis ir izklāstīt abu domātāju idejas jautājumā par vārda nozīmi un veikt salīdzinājumu, uzsverot kopīgo abos izklāstos. ...
    • Pieredzes atraisīšanās naratīvais aspekts 

      Ozola, Zane (Latvijas Universitāte, 2010)
      Maģistra darbā ar hermeneitikas, naratīva un analīzes metožu palīdzību aplūkota cilvēka pieredzes nozīmes radošās struktūras, caur kurām atklājas kultūras pasaule. Pola Rikēra hermeneitiskā filosofija caur valodas un teksta ...
    • Rakstības koncepcija post-strukturālismā 

      Kazakovs, Kirils (Latvijas Universitāte, 2010)
      Kas ir rakstība un ka tas ietekme modernu domu. Kur ir meklējami rakstības avoti, un kāpēc bezapziņai piemīt valodisks un protokoli-rakstītas formas. Kāpēc dekonstrukcija, ka arī struktūras struktūra ir diskreditētās kā ...
    • Realitātes analīze Ž. Bodrijāra darbos 

      Fokerote, Ance (Latvijas Universitāte, 2006)
      Bakalaura darbā aplūkota franču sociologa un kultūrteorētiķa Žana Bodrijāra (1929) realitātes interpretācija, kas atklājas simulakru, simulācijas un hiperrealitātes skaidrojumā. Realitātēs skaidrojuma pamatā ir semiotisks ...
    • Sievietes identitāte kā sociāla konstrukcija S. de Bovuāras darbos 

      Krakte, Daila (Latvijas Universitāte, 2014)
      Šis bakalaura darbs ir pētījums par sievietes identitāti Simonas de Bovuāras darbā „Otrais dzimums”. Darba gaitā tiek aplūkots, kā Bovuāras idejas par sievieti kā absolūtu Otro sasaucas ar Georga Vilhelma Frīdriha Hēgeļa ...
    • Skatiena un vizuālās pieredzes analīze M. Fuko filozofijā 

      Melberga, Madara (Latvijas Universitāte, 2010)
      Šajā bakaulara darbā tiek apskatīta skatiena un vizuālās pieredzes mijiedarbība. Apskatot šo mijiedarbību rodas jautājums - kādā veidā ir iespējams konstatēt struktūru, kura sevi parāda kā nepārtraukti klātesošu. Mišela ...
    • Varas fenomens : patības un pārvaldības attiecības M. Fuko filozofijā 

      Feldmanis, Arvils (Latvijas Universitāte, 2014)
      Bakalaura darba mērķis ir izprast Mišela Fuko skatījumu uz varas fenomenu un tā saistību ar patību un pārvaldību, veicot konceptu analīzi un ilustrējot to ar aktuāliem piemēriem izglītībā un mediju konstruētā realitātē. ...
    • Zināšanu konstituēšanās problēma M. Fuko filozofijā 

      Plūme, Ieva (Latvijas Universitāte, 2006)
      Zināšanu konstituēšanās pamatojums M.Fuko filozofijā tiek meklēts trīs virzienos – zināšanu arheoloģijā, zināšanu ģenealoģijā un zinātgribā. Zināšanu arheoloģijas ietvaros M.Fuko nodarbojas ar epistēmi un vēsturisko a ...