Vecāku, kuri audzina bērnus ar īpašām vajadzībām, uztvertā sabiedrības stigma un tās saistība ar vecāku pašefektivitāti, iejūtību pret sevi un vecāku distresu

Abstract

Pētījuma mērķis ir noskaidrot vecāku, kuri audzina bērnus ar īpašām vajadzībām, uztvertās sabiedrības stigmas saistību ar vecāku pašefektivitāti, iejūtību pret sevi un vecāku distresu (N=109). Izmantotās metodes - Vecāku uztvertās sabiedrības attieksmes skala (PPPAS, Colic & Milacic-Vidojevic, 2021), Iejūtības pret sevi skala (SCS, Neff, 2003), Vecāku Kompetences izjūtas aptaujas pašefektivitātes skala (PSOC, Johnston & Mash, 1989), Vecāku Stresa indeksa aptaujas distresa skala (PSI, Abidin, 1995). Rezultāti rāda pozitīvu stigmas korelāciju ar distresu, negatīvu – ar pašefektivitāti un iejūtību pret sevi. Regresijas analīze rāda, ka visi trīs mainīgie prognozē distresu. Mediācijas analīze rāda daļēju iejūtības pret sevi un pašefektivitātes mediāciju starp stigmu un distresu. Bērna uzvedības grūtības pozitīvi korelē ar stigmu un distresu.

The study investigates associations between perceived public stigma and parental self-efficacy, self-compassion, and parental distress among parents of children with special needs (N=109). Measures used: the Parental Perceptions of Public Attitudes Scale (Colic & Milacic-Vidojevic, 2021), the Self-Compassion Scale (Neff, 2003), the Parenting Sense of Competence scale, self-efficacy subscale (Johnston & Mash, 1989), the Parental Stress Index, distress subscale (Abidin, 1995). Results show that stigma correlates positively with distress, and negatively with self-efficacy, self-compassion. Regression analysis shows that all three variables predict distress. Mediation analysis shows partial mediation between stigma and distress by self-compassion and self-efficacy. Child behavior difficulties correlate positively with stigma and distress.