Ezoforijas un eksoforijas salīdzinājums pacientiem ar miopiju un hipermetropiju

Abstract

Darbs uzrakstīts angļu valodā datorsalikumā uz 38 lapaspusēm. Tas satur 30 attēlus, 4tabulas, atsauksmes uz 13 literatūras avotiem. Nekoriģēta vai nepilnīgi koriģēta hipermetropija parasti ir saistīta ar ezoforiju; šeit ir nepieciešama lielāka akomodācijas piepūle un sekojoši arī lielāka konverģence. Miopijas stāvoklī acij ir nepieciešama mazāka akomodācija un tātad arī mazāka konverģence. Eksoforija var būt novērojama pie mazākas akomodācijas, kura prasa mazāku konverģenci. Mērķis: bāzējoties uz statiskajiem rezultātiem parādīt vai patiesi ezoforija ir parasti saistīta ar hipermetropiju un eksoforijas ir saistītas ar miopiju. Pacienti un metodes: Lai novērtētu pacientu heteroforiju stāvokli tika izmantoti tālumam Šobera tests 5 m attālumā un tuvumam Madoksa wing tests 33 cm attālumā. Tika izmeklēti 80 pacienti vecumā no 23 līdz 35 gadiem. 40 no viņiem bija miopi ar sfēru no –0.5 D līdz –6.0 D un cilindru robežās no –0,25 D līdz – 1,00 D. Atlikušie 40 pacienti bija hiopermetropi ar sfērisko refrakciju no +0,25D līdz + 5,00D un cilindru robežās no +0,25 līdz + 0,75 D. 75% procentiem pacientu ar miopiju bija sekojoši simptomi: galvassāpes, neregulāra dubultošanās un grūtības fokusēt attēlu. Bez tam viņiem novēroja skatam tālumā ezoforiju robežās no + 0,25 D līdz + 2,00 pr.dioptr. un skatam tuvumā ezoforiju robežās no +2,00 līdz + 7,00 pr.dioptr. ; atlikušajiem 25 % pacientiem bija ortoforisks vai tam tuvs stāvoklis. 80% no hipermetropiem pacientiem nebija nekādu simptomu un viņiem novēroja tālumam ezoforiju no + 1,0 līdz + 2,5 pr.dioptr. un tuvumam ezoforiju robežās n0 1,5 līdz + 6,00 pr.dioptr.; atlikušajiem 20 % pacientu novēroja ortoforiju. Secinājumi: Augstāk redzamie rezultāti parādīja, ka ezoforijas stāvoklis normāli novērojams hipermetropiem. No otras puses eksoforija ne vienmēr ir novērojama miopijas gadījumā, jo lielākajai daļai mūsu pētīto pacientu novēroja ezoforiju. Bez tam novēroja stipru sakarību starp lielas pakāpes miopiju un ezoforiju.

The work is written in English and is composed of 38 pages containing 30 figures, 4 tables and 13 bibliographies. A non-corrected or under-corrected hyperopia is usually associated with esophoria, in that it requires a higher accommodation and, consequently, a higher convergence. In myopia the eye needs less accommodation and, consequently, a minor convergence is required. Exophoria can depend on a lower accommodation which requires less convergence. PURPOSE. This work is based on statistics, aiming at showing whether esophoria is usually associated with hyperopia and exophoria is associated with myopia. METHODS. To show the heterophoric state, Schouber’s Test, at the distance of 5 m and Maddox’s wing test at 33 cm, have been used. Accordingly, 80 patients, aged between 23 and 35, have been examined, 40 of whom, with a spherical range of -0.50 to -6.00 diopters, and cylindrical range of -0.25 to – 1.00, were myopic. The remainder were hyperopic, having +0.25 to + 5.00 diopters spherical range, and +0.25 to +0.75 diopters cylindrical range. 75% of myopic patients had the following symptoms: headache, intermittent dyplopia, difficulty in focusing. Moreover, they evidenced both + 0.50 to + 2.00 dpt far esophoria and +2.00 to +7.00 dpt near esophoria, whereas the remaining 25% turned to be orthophoric either from far or near. 80% out of 40 hyperopic patients had no symptoms, and had + 1.00 to+ 2.50 dpt far esophoria as well as + 1.5 to+ 6.00 dpt near esophoria, while the remaining 20% were orthophoric. CONCLUSION. The above analysis of the cases examined, has shown that esophoria is a normal condition in hyperopia. On the other hand, exophoria is not generally present in myopia, since most of the myopic patients examined have turned to be esophoric. What is more, there is a strong relationship between high myopia and esophoria.