Radzenes formas izmaiņas ortokeratoloģijā

Abstract

Darbs ir uzrakstīts datorsalikumā uz 66 lapaspusēm, satur 24 zīmējumus, 19 tabulas un 44 bibliogrāfijas avotus. Darba mērķis: Pētījumu mērķis bija novērtēt radzenes formas izmaiņas pēc ortokeratoloģijas kurā 6 mēnešus tika pielietotas ESA ortho-6 sešu liekumu apgrieztās ģeometrijas kontaktlēcas no gāzu caurlaidīgā materiāla ar lielu Dk. Metodes: Pētījums tika veikts uz 26 acīm pacientiem vecumā no 18 līdz 45 gadiem ar refrakciju robežās sfēra – 1,00D līdz – 5,00D un cilindru līdz 1,00 D. Datu analīzē visus pacientus iedalījām trijās grupās: GRUPA 1 ( -1,00D līdz –2,50 D), GRUPA2 (-3,00-4,00D) un GRUPA 3 (-4,5 līdz -5,00D). Tika izmatotas firmas Boston lēcas XO hexafocon-A no silicīja-metaakrilāta ar Dk 100 gāzu caurlaidīgā materiāla. Visi pacienti, kas piedalījās pētījumā kontaktlēcas lietoja nakts laikā. Tika mērīts redzes asums bez korekcijas, pēc korekcijas redzes asums un radzenes topogrāfija. Novērojumi bāzējās uz radzenes topogrāfa virsmas aberometrijas datiem, kuru iegūšanai tika izmantoti Zernike polinomi un Zeidela trešās kārtas aberācijas. Darbā mēs izmantojām firmas CSO radzenes topogrāferu CSO EYE TOP ar analīzes programmu 6.1.Pacientiem tika mērīts redzes asums , refrakcija un radzenes topogrāfija 1 stundu un 10 pēc kontaktlēcas noņemšanas ilgākā laikā 1 dienu, 1 mēnesi, 3 mēnešus un 6 mēnešus pēc ortokeratoloģijas procedūras. Rezultāti: Radzene ātri pielāgojas ortokeratoloģijas procedūrai jau pēc pirmās nakts izmainās ekscentricitētes lielums un arī redzes asums. Bez tam radzenes forma mainās no stiprāk izliektas uz plakanāku. Pēc trīs mēnešu procedūras radzes formas izmaiņas sasniedz maksimālo lielumu un forma pārsvarā paliek stabila visu dienu. Šīs izmaiņas tika ilgstoši novērotas arī pēc 6 mēnešiem. Secinājumi: No pētījumiem mēs redzam, ka ortokeratoloģijas procedūra darbojas, asuma rezultāti ir pārsvarā labi mazo un vidējo miopiju grupā, taču pacientiem ar miopiju no –4,5 D novēroja paliekošu miopiju, kura iespējams prasa tālāku korekciju. Redzes asuma rezultāti bija apmierinoši GRUPAI 1, GRUPAI 2 un GRUPAI 3 gan 1 stundu, gan 10 stundas pēc kontaktlēcu noņemšanas. Radzenes virsmas aberāciju izmaiņas bija lielākas otrās un trešās grupas pacientiem, kur miopija ir vidēji - liela. Taču neskatoties uz lielu procentuālu aberāciju pieaugumu, kas nozīmē virsmas topogrāfiskās kvalitātes pasliktināšanos, ortokeratoloģija paliek laba alternatīva refrakcijas ķirurģijai.

The work is written in English and is composed of 66 pages containing 24 figures, 19 tables and 44 bibliographies. Purpose: Aim of the study is to evaluate corneal shape changes after overnight orthokeratology by means of the ESA ortho-6 an hexa-curve reverse geometry lens in hyper-Dk gas-permeable material, in a six month period . Methods: The study has been done on 26 eyes of patients aged from 18 to 45 years with a baseline spherical equivalent ranging from -1.00D to -5.00D, and astigmatism up to 1.00D. The patients were divided in three main groups: GROUP 1 (-1.00D to -2.50D), GROUP 2 (-3.00D to -4.00D), and GROUP 3 (-4.50D to -5.00D). The lenses were in siloxy-fluoro-methacrylate Dk 100 gas permeable material (Boston XO hexafocon-A). All patients enrolled in the study were fitted with the overnight contact lenses. Assessment criteria included uncorrected visual acuity, best-corrected visual acuity, corneal topography. The observation is based on a superficial aberrometry given by the corneal topographer, using Seidel’s third order aberrations, analyzed with the Zernike polynomials. The Corneal topographer used for this study is CSO EyeTop corneal topographer version 6.1. Patients, underwent 1 day, one month, three months, and six months controls of visus at 1 hour post removal and at 10 hours post removal, corneal topography and manifest refraction at 10 hours post removal. Results: The cornea responded rapidly with significant changes in the eccentricity values (e) and visual acuity after one night of wear. The corneal shape changed from prolate to oblate after one night of wear. By the end of three months, all corneal changes had reached a maximal level and remained fairly stable during the day. These changes were sustained at the following visits at six months control. Conclusions: From the study we understand that orthokeratology treatment works, and results are fairly good in the low-medium grades of myopia, in values exceeding -4.50 D a residual myopia is noticed and a correction is still probably needed. Surely visus is quite good for each group at 1 hour post removal, at 10 hours post removal, we can state that the results are good for GROUP 1 and GROUP 2, for GROUP 3 results, considered the values of myopia treated, are fairly good. The changes are most important in group 2 and group 3, where the grades of myopia are mediumhigh. Anyway despite the great changes in percentage, which means a bad quality in terms of topographic values, orthokeratology remains a good treatment in alternative at the refractive surgery.