Redzes izsaukto potenciālu modelis binokulāra stimula gadījumā

Abstract

Maģistra darbs uzrakstīts latviešu valodā uz 71 lappusēm. Tas satur 30 attēlus, 4 tabulas, 2 pielikumus un 35 atsauces uz literatūras avotiem. Darba mērķis: Izmantojot redzes izsaukto potenciālu (VEP) metodi, noteikt un salīdzināt smadzeņu neirālo aktivitāti primārajā redzes zonā binokulāra stimula gadījumā pie dažādas pakāpes anizometropijas. Subjekti: Pētījumā piedalījās 12 vispārēji un neiroloģiski veseli subjekti, vecuma grupā 25-35 gadi, ar vajadzības gadījumā koriģētu redzi (līdz redzes asumam ≥ 1.0 monokulāri) un netraucētu binokularitāti. Metode: Potenciālu reģistrēšanai tika izmantota standarta VEP metode. Redzes stimuls bija vertikālas kvadrātveida līnijas ar telpisko frekvenci no 1 c/gr līdz 35 c/gr, 1 Hz reversācijas ātrumu un 92% kontrastu. Lai inducētu anizometropiju, nevadošā acs tika apmiglota, izmantojot pozitīvās lēcas (1,0 D – 2,5 D). Rezultāti un to analīze: Tika novērota redzes izsaukto potenciālu latenču un amplitūdas atkarība no stimula telpiskās frekvences un apmiglojuma pakāpes. Izstrādāts teorētisks redzes izsaukto potenciālu modelis binokulāra stimula gadījumā un pierādīta tā atbilstība reālai situācijai. Secinājumi: Redzes izsaukto potenciālu latences pagarinās, stimula telpiskajām frekvencēm kļūstot augstākām, ar lineāru sakarību stimula telpisko frekvenču diapazonā 3-26 c/gr. Monokulārs apmiglojums binokulāra stimula gadījumā redzes izsaukto potenciālu latences pagarina un amplitūdas samazina izteiktāk pie augstākas frekvences stimuliem. Atslēgas vārdi: redzes izsauktie potenciāli, binokularitāte, anizometropija.

Masters thesis contains 71 total pages, 30 illustrations, 4 tables, 2 appendices and 35 references to other works. Purpose: To measure and compare neural activity in the visual cortex in presence of varied degress of artificial anisometropia by using visual evoked potential (VEP) method. Subjects: 12 neurologically unimpaired persons of ages ranging between 25 and 35 years, with undisturbed binocularity were used as test subjects. Before conducting the tests, each subject's vision was corrected as necessary (visual acuiy ≥ 1.0 monocular). Methods: Standard VEP method was used to register the potentials. The stimulus was a vertically oriented, squarevawe grating with spatial frequency ranging from 1 to 35 cpd, temporal frequency 1 Hz and 92% contrast. To induce anisometropia, non dominant eye was blurred with +1,0 to +2,5 D lens. Results and analysis: The relationship between amplitude and visual evoked potential latencies and stimulus spatial frequency and blurring was observed and analysed. Based on these observations, a theoretical model of visual evoked potential latencies for binocular stimulus was offered and tested. Conclusion: Direct linear relationship between VEP latencies and the increase in stimulus spatial frequency (3 cpd to 26 cpd) exists. Artifical anisometropia induces a prolongation of the visually evoked potential latencies. Blurring increases binocular latencies and decreases binocular amplitudes only with stimulus of higher spatial frequencies. Key words: visual evoked potential, binocularity, anisometropia.