Datorā simulēta optiskā apmiglojuma pētījums

Abstract

Maģistra darbs ir uzrakstīts latviešu valodā, datorsalikumā uz 49 lapaspusēm. Tas satur 33 attēlus, 3 tabulas, 24 atsauces uz literatūras avotiem.

Darba mērķis: salīdzināt optiskā apmiglojuma un datorā simulēta apmiglojuma līmeņus, pie kuriem tiek sniegti vienādi spriedumi par attēla kvalitāti.

Metodika: apmiglojums tika radīts 2 veidos - ar oftalmiskajām lēcām un datorā ģenerētu apmiglojuma filtru, tika izmantoti 3 izmēru optotipi un noteikti sliekšņi 5 dažādiem apmiglojuma uztveres aspektiem.

Secinājumi: optotipa orientācijas noteikšanas un atpazīšanas uzdevumā maksimālais apmiglojuma līmenis ir atkarīgs no optotipa izmēra kā optiskā, tā datorizētā apmiglojuma gadījumā. Tikko pamanāmā apmiglojuma un skaidra attēla uztveres slieksnis ir atkarīgs no stimula sākotnējās kvalitātes.

Atslēgas vārdi: stimula apmiglojums, Gausa apmiglojuma filtrs

Master thesis is written on 49 pages by computer in Latvian. It contains 33 figures, 3 tables. There are 24 references to literature sources.

Aim: to compare levels of optical defocus and computerized stimuli defocus that raise similar judgement about image quality.

Methods: defocus was generated in 2 ways – using ophthalmic lenses and computerized blurring filter, 3 different sizes of optotypes were used, blurring levels were determined for 5 different blur perception aspects.

Conclusions: defocus level for orientation and recognition of optotype depend on size of optotype using both optical, and computerized defocus. Just noticeable blur and clear image perception threshold depends on initial quality of image.

Key words: stimuli blurring, Gaussian blur filter