Veiktspēju pazeminājuma novērtējums monokulāra akluma gadījumā

Abstract

Darbs ir uzrakstīts latviešu valodā, datorsalikumā uz 66 lapām. Tas satur 22 zīmējumus, 8 tabulas, 10 pielikumus un 51 atsauces uz literatūras avotiem. Darba mērķis. Novērtēt un pārbaudīt procentuālo darba spēju zudumu cilvēkiem ar vienu neredzīgu aci dažādu otras acs redzes asumu gadījumā. Eksperimenta dalībnieki. Eksperimentos piedalījās 10 subjekti vecumā vidēji 22±2 gadi. Vienai dalībniecei bija monokulārs aklums kopš bērnības. Pārējiem dalībnieki bija normāla binokulāra redze. Metodes. Redzes asuma un kontrastjutības mērīšanai tika izmantots Freiburga tests, uzdevumu izpildes precizitātes kvalitatīvai novērtēšanai izmantots modificēts satikšanās tests, darbības ātruma, darba precizitātes un garīgās produktivitātes aprēķināšanai izmantoti Burdona testa dati. Vispirms visi mērījumi tika izdarīti binokulāros apstākļos, pēc tam dalībniekiem tika veikta pilna nevadošās acs oklūzija un atkārtoti veikti visi iepriekš minētie testi vispirms bez apmiglojuma, tad, pakāpeniski pazeminot redzes asumu vadošajai acij ar soli viena desmitdaļa. Rezultāti. Redzes asuma pazeminājumu panākot ar apmiglojošiem filtriem, kontrastjutība krītas straujāk nekā redzes asums, bet redzes asuma mērījums ar standarta metodi un Freiburga testu atšķiras. Precizitātes uzdevumā vislielākais veiktspējas kritums ir, pārejot no labas binokulāras redzes uz monokulāru redzi ar redzes asumu 1.0. Tālāk pie monokulāra stāvokļa pazeminot redzes asumu, veiktspējas kritums ir neliels. Pie laba redzes asuma visi dalībnieki testus pilda ātri, redzes asumam krītoties, vairāk izdalās individuāls darba temps, bet darba ražīgums krītas proporcionāli redzes sistēmai uzlikto apgrūtinājumu daudzumam. Pazeminoties redzes asumam monokulāros apstākļos, būtiski krītas uzmanības koncentrācija un uzdevuma veiktspējas kritums ir ļoti liels un daļai dalībnieku nesakrīt ar VDEAVK lietotajiem kritērijiem. Secinājumi. Pazeminot redzes asumu lineāri par vienu desmitdaļu, precizētais redzes asums var atšķirties, un ar to saistītais kontrastjutības pazeminājums vairs nav lineārs tādēļ VDEAVK būtu ieteicams izmantot ģeometriskā algoritma redzes asuma novērtēšanas skalas. Arī citos testos uzdevumu veiktspējas zudums atsevišķiem dalībniekiem ir daudz lielāks nekā minēts spēkā esošajos MK noteikumos Nr.1209, tādēļ, piešķirot invaliditātes statusu, ieteicams VDEAVK darba metodes papildināt ar testiem, kas individuāli izvērtē katra pacienta redzes sistēmas darbību un reālo veiktspēju. Atslēgas vārdi. Monokulārs aklums, uzdevumu veiktspēja, darbspēju zudums.

Master's thesis is written in Latvian by computer on 66 pages. It contains 22 figures, 8 tables. There are 51 references to literature. Objective. Evaluate and verify percental work ability drop down to people with one eye blindness in case of various visual acuities in the other eye. Subjects. Ten participants with the average age 22±2 took part in the experiment. One of the participants had monocular blindness since childhood and the other participants had normal binocular vision. Methods. The Freiburg test was used for visual acuity and contrast sensitivity measurement. Modified covered two pencil test was used to evaluate the quality of tasks’ acomplishment. Bourdon test data were used to calculate speed, accuracy and productivity of mental labor. First of all, all measurements were made in binocular conditions, and then the participants were occluded on non-conducting eye. Then all the tests mentioned above were repeated without visual foging, and then gradually decreasing visual acuity for leading eye with a step one-tenth (decimal). Results. The results of the experiment showed that the participants ocular contrast drop down quicker than the visual acuity when fooking filters are used to achieve reduction of visual acuity. It was also found that measuring visual acuity with two diffrent methods, such as the standart test and Freiburg, showed different results. Two pencil test revealed that the bigest drop down in participants’ level of work ability, whose visual acuity is 1.0 (decimal), was when subjected to transition from good binocular vision to monocular. Furthermore, when participants were subjected to reduction of monocular vision acuity the participants’ level of work ability drop down was fewer. Participants with good visual acuity showed good performance at all the tasks and passed them with no complications. Individual temp of every participant became more apparent when visual acuity was droped. The participants’ level of work ability was reduced in proportion to the amount of burdened in post of visual system. Pacients’ attention span decreased when visual acuity droped down in monocular condition and it was also observed that the level of pacients work ability was much greater. Some participants’ level of work ability did not coincide with criteria of VDEAVK. Conclusions: When lowering visual acuity in a linear way by one tenth (decimal), results of a more precise visual acuity may vary. This is because the process stated about is non-linear when it comes to decreasing ocular contrast, therefore the comission of VDEAVK is adviced to use geometrical algoritm scale when assessing visual acuity. Other tests showed that some pacients’ level of work ability dropped below the dissability benefits entry point. The acts of establishing the entry point for dissability benefits was established by the Minister’s Cabinet on 28th of December 2010 (act No 1209). Therefore, VDEAVK is adviced to improve they visual systems assessment methods for granting dissability benefits. This improvement would allowed commission of VDEAVK understand precicely dereal level of work ability every individual have. Keywords: Monocular blindness, task performance, loss of work ability.