Akomodācijas amplitūdas mērīšana izmantojot dažādus stimulus un metodes

Abstract

Bakalaura darbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 35 lappusēm. Tas satur 8 tabulas, 11 attēlus un 22 atsauces uz literatūras avotiem. Mērķis: 1.Izpētīt subjektīvās akomodācijas amplitūdas noteikšanas metodes, to klīniskās atšķirības. 2.Noteikt testu vidējās atšķirības un vai ir statistiskas atšķirības starp testiem. Uzdevumi: 1.Pielietojot četras metodes, veikt mērījumus vismaz 20 pacientiem vecumā no 20-25 gadiem un 20 pacientiem vecumā no 35-40 gadiem. 2.Apkopot un analizēt rezultātus.

Subjekti un metodes: Tika izmērīta akomodācijas amplitūda 45 subjektiem, kuri sadalīti divās vecuma grupās. Pirmajā grupā tika ietverti subjekti vecumā no 20 līdz 25 gadiem ( 13 sievietes un 12 vīrieši). Otrajā grupā tika ietverti 20 subjekti vecumā no 35 līdz 40 gadiem (14 sievietes un 6 vīrieši). Pētījumā tika izmantotas četras akomodācijas amplitūdas noteikšanas metodes. Push- up, mīnus lēcu tehnika tālumā un tuvumā, Helmholca tests. Katram subjektam sākotnēji tika noteikta tāluma refrakcija, uzlikta tāluma korekcija (ja tas bija nepieciešams) un noteikta vadošā acs un tad katra no iepriekšminētām metodēm.

Rezultāti: Akomodācijas amplitūdas vidējās vērtības un izkliedes ir attiecīgi 35-40 gadu vecuma grupai: Push-up – 7.65 +/- 1.9, Helmholca tests- 7.12 +/- 1.4, mīnus lēcas tuvumā- 5.54 +/-1.0,mīnus lēcas tālumā- 3.15 +/- 1.4. 20-25 gadu vecuma grupai: Push-up – 10,21+/-1.22,Helmholca tests- 9.12+/-2.1, mīnus lēcas tuvumā- 7.66 +/- 1.69, mīnus lēcas tālumā- 4.0 +/- 1.95. Vilkinsona tests uzrāda sistemātisku rezultātu atšķirību katriem testiem.

Secinājumi: Noteiktajai akomodācijas amplitūdai ir novērojamas sistemātiskas atšķirības atkarībā no pielietotās metodes. Augsta korelācija starp dažādām metodēm tiek novērota tikai salīdzinot Push-up un Helmholca testu vecuma grupā no 35-40 gadiem.

Atslēgas vārdi: akomodācija, akomodācijas amplitūda, akomodācijas noteikšana, Push up, Helmholca tests.

Bachelor thesis is written in Latvian on 35 pages. It contains 11 pictures, 8 tables and there are 22 references. Purpose: To probe methods of accommodative amplitude measurement, their clinical properties. To find average values and study if there are the statistical differences among tests. Tasks: 1.Apply four accommodative amplitude methods, in population of 20 subjects aged 20-25 and 20 subjects aged 35-40. 2.To summarize and to analyze results. Subjects and methods: To measure accommodative amplitudes accurately all subjects were refracted, measurements were carried out with distance refraction in place, all amplitudes were determined monoculary for dominant eye. Accommodative amplitudes of 45 subjects from both age groups was determined by four different clinically used tests: Push-Up, Helmholtz test, minus to blur with distance fixation and minus to blur with near fixation.

Results: Accommodative amplitude means and dispersions for subjets aged 35-40 were found: Push-Up 7,65 D±1,9; Helmhotz test 7,12 D±1,4; minus to blur (near fixation) 5,54 D±1,0; minus to blur (distance fixation) 3,15 D±1,4. For age group 20-25 years: Push-Up 10,21 D±1,22; Helmhotz test 9,12 D±2,1; minus to blur (near fixation) 7,66 D±1,69; minus to blur (distance fixation) 4,0 D±1,95. Wilcoxon Signed rank test reveals statistically significant differences in every pair of tests.

Conclusion: Value of accommodative amplitude is systematically and significantly influences by method of measurement. High correlation among tests was found in one case: Push-Up amplitude correlates with Helmholtz test in pre-presbyopic subjects.

Key words: accomodation, accommodative amplitude, determination of accommodation, Push-up amplitude, Helmholtz test.