Subjektīvi un objektīvi noteiktās refrakcijas ticamība un atkārtojamība

Abstract

Darba mērķis: izvērtēt subjektīvo un objektīvo refrakcijas novērtēšanas metožu pielietojamību praksē. Subjekti: Pētījumā ir apskatīti 200 subjekti (400 acis) vecumā no 16 līdz 80 gadiem (vidējais vecums 41,2 ± 15,3 gadi). No visiem apskatītajiem subjektiem 91,5 procentiem ar pilnu refrakciju ir labs redzes asums tālumā un tuvumā (1.0 – 1.5). Redzes asums robežās no 0,8 – 1.5 ir 96,1% gadījumā. Atlikušos 3.9% procentus sastāda pacienti ar redzes asumu ar pilnu korekciju zemāku par 0,8, kam par iemeslu ir apduļķojumi acs dzidrajās daļās, tīklenes saslimšanas vai ambliopija. Subjektiem refrakcijas sfēriskais ekvivalents ir robežās no -9,25 līdz +5.00 dioptrijām un 79 subjektiem (172 acīm) ir noteikts astigmātisma robežās no 0.50 D līdz 4,50 D. Metodes: Tika pielietotas divas datu ieguves metodes: veidojot literatūras pārskatu par iepriekš veiktajiem pētījumiem un veicot subjektīvo refrakciju un kādu no objektīvās refrakcijas novērtēšanas metodēm – retinoskopiju vai autorefraktometriju. Visi subjekti tika izmeklēti laika periodā no 2007. gada 1. oktobra līdz 2008. gada 30. novembrim Latvijas Universitātes Optometrijas Profesionālās studiju programmas klīnisko prakšu ietvaros. Rezultāti: Sfēriskā ekvivalenta, kas novērtēts bez cikloplēģijas, 95% atkārtojamība ir no ±0.29D līdz ±0.63D apgabalā. Retinoskopijas sfēriskā ekvivalenta 95% ticamības intervāls ir ±1.28D apgabalā, bet autorefrsktometrijai ir ±2.02D apgabalā. Autorefraktometra sfēriskā ekvivalenta 95% atkārtojamības intervāls ir ±0.50D apgabalā bez cikloplēģijas, bet no ±0.18D līdz ±0,28D apgabalā cikloplēģijā. Secinājumi: 1. Subjektīvā refrakcija ir un paliek kā „zelta” standarts refrakcijas korekcijas jomā. 2. Objektīvās refrakcijas novērtēšanas metodes praksē galvenokārt ir pielietojams kā ātrs un aptuvens refrakcijas atradnes ieguves veids, kas tiek precizēts ar subjektīvo refrakciju. 3. Izmeklējot pacientu grupas, kurām nav iespējams veikt subjektīvo refrakciju, kā primārā objektīvās refrakcijas novērtēšanas metode ir izmantojama retinoskopija. 4. Gadījumā, kad svarīgāk ir sekot līdzi refrakcijas izmaiņām laikā, kā piemērotākā objektīvās refrakcijas novērtēšanas metode ir atzīstama autorefraktometrija. Diplomdarbs ir uzrakstīts latviešu valodā, datorsalikumā uz 40 lapaspusēm, satur 7 attēlus, 19 tabulas, viens pielikums un 21 atsauces uz literatūras avotiem. Atslēgas vārdi: subjektīvā refrakcija, retinoskopija, autorefraktometrija, datu atkārtojamība, datu ticamība.

Purpose: Purpose of this study was to evaluate usability of subjective and objective refraction in practice. Subjects: Were assessed 120 subjects (400 eyes) varied in age from 16 to 80 years (average, 41,2±15,3 years). 96,1% of subjects had best-corrected visual acuity of at least 0.8. The spherical equivalent of subjects varies from -9.25 to +5.00 D, and 79 subjects (172 eyes) has found astigmatic component in range from 0.50 to 4.50D. Methods: Data were obtained using 2 methods: making literature review about previous researches and making subjective refraction and one of objective refraction methods – retinoscopy or autorefractometry. All subjects were examined in time period from 1. October of 2007 until 30 november of 2008. Results: Repeatability of subjective refraction 95% limits of agreement in range from ±0.29D to ±0.63D. Reliability of retinoscopy 95% limits of agreement in range ±1.28D. Reliability of autorefractometry 95% limits of agreement in range ±2.02D. Repeatability of autorefractometry 95% limits of agreement in range ±0.50D (no cycloplegic), but 95% limits of agreement are in range from ±0.0.18D to ±0,28D (cycloplegic). Conclusions: 1. Subjective refraction is the „gold” standart in the area of correction of refraction. 2. Principally objective refraction is fast, easy usable und initial method, that give approximate result. 3. Retinoscopy is primare objective refraction method to evaluate refraction to pacients, whom optometrist can’t perform subjective refraction. 4. Autorefractometry is the best method, when we need to follow up some refraction changes in a long time period. Graduation work is written in Latvian. It contains 40 pages, 7 figures, 19 tables. There are 21 sources of literature. Key Words: subjective refraction, retinoscopy, autorefractometry, repeatability, reliability