Divu spēlētāju spēles pret pārbaudītāju - kvantu un klasiskajā pasaulē

Abstract

Einšteins, Padoļskis un Rosens savā rakstā [1] apraksta ļoti interesantu daļiņu savstarpējo mijiedarbību, kas nosaka, ja mēra vienu no daļiņām, tad otras daļiņas mērījuma rezultāts ir viennozīmīgi noteikts. Bells savā darbā [2] atklāj, ka izmantojot kvantu mehāniku ir iespējams izveidot gadījumus, kur savstarpējā mijiedarbība ir lielāka nekā izmantojot tikai klasiskās pasaules īpašības. Šī īpašība tiek saukta par Bella nevienādību. Maģistra darbā aplūkosim spēli, kurai klasiskais risinājums dod sliktāku rezultātu nekā kvantu risinājums. Taču šai spēlei ir vēl viena interesanta īpašība – iespēja uzvarēt vairākās atkārtotās spēlēs pēc kārtas – klasiskajā pasaulē arī ir savstarpēji saistīta. Darbā veiksim novērtējumu 2, 3 un 4 atkārtotām spēlēm.

Einstein, Podolski and Rosen in their work [1] describe very interesting interaction between photons. If someone measures one of the entangled photon then the measurement result of the other photon will be determined. Bell in his work [2] discovers that when using entangled qubits it is possible to get more correlated answers than using just classical knowledge. This is also known as Bell inequality. In master’s thesis we will analyze a game, in which we can use quantum entanglement to get better results than using just classical knowledge. This game has also another interesting property – if you play it more than one time then these games are not separable. We will look at this game with 2, 3 and 4 plays in a row.