Vājredzības diagnostika un korekcija, izmantojot mikroperimetriju

Abstract

Darbs uzrakstīts angļu valodā datorsalikumā uz 57 lapaspusēm, satur 40 zīmējumus, 11 tabulas un atsauksmes uz 14 literatūras avotiem. Darba galvenais mērķis: novērtēt vājredzīgos pacientus izmantojot mikroperimetrijas datus un viņu acu fiksācijas raksturlielumus, tālāk atrast atbilstošos korekcijas līdzekļus un izstrādāt rehabilitācijas programmu, lai atjaunotu pacienta aktivitātes. Pacienti un metodes: tika izmeklēti astoņi pacienti ar dažādām tīklenes pataloģijām. Vispirms rūpīgi tika novērtētas pacienta vēlmes un motivācijas korekcijai. Tad tika veikti mikroperimetrijas mērījumi labākajai acij ar mērķi novērtēt skotomas lielumu, novietojumu un acs fiksāciju (PRL). Tika novērtēti arī palikušās redzes parametri ar ETDRS redzes asuma tabulām tālumam un ar MNREAD testu tuvumam. Rezultāti: No astoņiem pacientiem, septiņiem pateicoties rehabilitācijai, izrakstītajiem palīglīdzekļiem un ieteikumiem uzlabojās redzes kvalitāte. Tikai vienā gadījumā netika novērota uzlabošanās, kas saistīta ar pacienta lielo vecumu un motivācijas trūkumu. Secinājumi: Uz analizēto korekcijas gadījumu bāzes tika izstrādāta klasifikācija, kas ņem vērā fiksācijas veidus un skotomas pozīcijas. Tā sastāv no četrām atšķirīgām individuālām stratēģijām ar noteiktiem korekcijas līdzekļiem un nepieciešamo rehabilitāciju: 1.Pacientiem, kuriem ir centrāla relatīvā skotoma ar centrālu fiksāciju ir nepieciešams atbilstošs palielinājums, labs apgaismojums un īsa rehabilitācijas programma. 2.Pacientiem , kuriem parādās absolūta centrālā skotoma ar nestabilu fiksāciju ir nepieciešams atbilstošs palielinājums, parasti liels un monokulārs, labs apgaismojums un ilga apmācības programma. 3.Pacientus, kuriem ir absolūta centrālā skotoma un stabila ekscentriskā fiksācija ir jāsadala divās grupās, tiem kuriem fiksācijas novietojums PRL ir korekts ir nepieciešams atbilstošs palielinājums un labs apgaismojums, un tiem kuriem fiksācijas novietojums PRL ir nekorekts ir nepieciešama sarežģīta gara rehabilitācijas programma. 4.Pacientiem, kuriem ir absolūta paracentrāla skotoma ar tuvinātu centrālo fiksāciju ir nepieciešams minimāls palielinājums un labs apgaismojums

The work is written in English and is composed of 57 pages containing 40 figures, 11 tables and 14 bibliographies. The main objective of the present work was the following: evaluate low vision patients with the help of microperimetry and on the basis of the characteristics of their fixation, programme a rehabilitation procedure and suggest visual aids which permit to recuperate their activities. Patients and methods: eight patients with different retinal pathologies were treated. First of all a careful evaluation was made to undestand the motivations and expectations of the patients. Then a microperimetry was performed on the better eye, to see the scotoma area tose???and the PRL; also the visual residue was measured using the ottotipo (visual chart) ETDRS, for far, and MNREAD for near. Results: Of the 8 patients treated, 7 found an increase in the quality of vision thanks to suggestions, rehabilitation and aids. The only case which did not find an improvement was due to the age and the motivation of the patient. Conclusions: On the basis of the cases treated a classification was proposed which takes into consideration the position of the scotoma and fixation, suggesting, for the 4 categories individualized, the visual aids and the neccessary rehabilitation: 1. Patients which present a central relative scotoma with central fixation need an adequate enlargement, correct lighting and a brief rehabilitation program. 2. Patients which present an absolute central scotoma with an unstable fixation need an adequate enlargement, usually the necessary enlargement is high and monocular, correct lighting and a long rehabilitation program. 3. Patients which present an absolute central scotoma with a stable eccentric fixation should be divided in those with PRL is correct who need an adequate enlargement and good lighting, and those with con PRL is incorrect who need a long rehabilitation. 4. Patients which present an absolute para central scotoma approximating central fixation need minimum enlargement and adequate lighting.