Kontekstuālās modulācijas ietekme uz vizuālu stimulu atpazīšanas laiku

Abstract

Maģistra darbs uzrakstīts latviešu valodā uz 47 lapām. Tas satur 21 attēlu, 2 tabulas un 33 atsauces uz literatūras avotiem. Mērķis: Izpētīt stimulu atpazīšanas laika izmaiņas atkarībā no konteksta parametriem (virziena, kontrasta, attāluma un telpiskās frekvences). Dalībnieki: Eksperimentā piedalījās 3 dalībnieki vecumā no 24-28 gadiem. Metodes: Stimulu atpazīšanas laika noteikšanai tika izmantota psihofizikālā divu alternatīvu piespiedu izvēles metode (2AFC). Stimuli tika demonstrēti, izmantojot CRS vizuālu stimulu ģeneratoru. Uz ekrāna tika rādīti laikā mainīgi ahromatiski Gabora stimuli divās iespējamās pozīcijās – slīpi pa labi vai slīpi pa kreisi. Dalībniekiem bija jānosaka, kādā virzienā vērsts stimuls. Rezultāti un secinājumi: Kolineāri stimuli samazina stimulu atpazīšanas laiku (p<0,05). Arī ortogonāli stimuli atbildi uzlabo, bet nevar apgalvot, ka visiem eksperimenta dalībniekiem atšķirība ir statistiski nozīmīga. Nevar apgalvot, ka atšķirība starp abu virzienu stimuliem ir statistiski nozīmīga (p>0,05). Jo tuvāk centram izvietoti sānu stimuli, jo vairāk tiek pastiprināta atbilde. Pie kontrasta 20% un attāluma 2λ stimulu atpazīšanas laiks vidēji samazinās par 35%, pie 4λ par 28%, pie 6λ par 16%. Pie kontrasta 20% atbilde tiek pastiprināta plašākā apgabalā (2λ, 4λ, 6λ). Pie kontrasta 45% atbildes pastiprināšanas apgabals samazinās (2λ). Atbilde tiek pastiprināta tikai gadījumā, kad centrālā un sānu stimulu telpiskā frekvence sakrīt. Palielinoties centrālā stimula telpiskajai frekvencei, stimulu atpazīšanas laiks eksperimentos ar sānu stimuliem uz bez tiem neatšķiras (p>0,05). Atslēgas vārdi: kontekstuālā modulācija, receptīvie lauki, kolineāra pastiprināšana, horizontālās saites, telpiskā frekvence.

Master thesis is written on 47 pages in Latvian. It contains 21 figures, 2 tables and 33 references to literature sources. Aim: To explore differences in stimulus recognition time depending on context stimuli parameters (direction, contrast, separation and spatial frequency). Subjects: 3 subjects took part in the experiment aged 24-28 years. Methods: The stimulus recognition time was tested with psychophysical two-alternative forced-choice method (2AFC). Stimuli were presented with a CRS Visage stimulus generator. Temporally altered achromatic Gabor stimuli were shown on the screen in two possible directions – obliquely to the right or obliquely to the left. Subjects had to detect the direction of stimulus by keypress. Results and conclusions: The stimulus recognition time decreases in case of collinear stimulation (p<0.05). Orthogonal stimulation facilitates response, but not for all subjects facilitation is statistically significant. Difference between collinear and orthogonal stimuli is not statistically significant (p>0.05). More close position of lateral stimuli to the central stimulus results in stronger facilitative effect. In case of 20% contrast and at separation 2λ the mean decrease of stimulus recognition time is 35%, at separation 4λ – 28% and at 6λ – 16%. In case of 20% contrast facilitation occurs in wider range of separations (2λ, 4λ, 6λ). In case of 45% the separation of facilitation decreases (2λ). Answer facilitates only in case when spatial frequency of central and lateral stimuli coincides. Increasing the spatial frequency of central stimulus, recognition time in experiments with lateral stimulation and without are similar (p>0.05). Key words: contextual modulation, receptive fields, collinear facilitation, horizontal connections, spatial frequency