Optiskā apmiglojuma adaptācija centrālajā un perifērajā redzē

Abstract

Maģistra darbs ir uzrakstīts latviešu valodā, datorsalikumā uz 44 lapaspusēm. Tas satur 35 attēlus, 2 tabulas, 28 atsauces uz literatūras avotiem. Darba mērķis: novērtēt optiskā apmiglojuma adaptācijas ietekmi uz centrālo uz perifēro redzi. Metodika: apmiglojuma radīšanai tika izmantota novērotāja metode, lai noteiktu optiskā apmiglojuma adaptācijas ietekmi uz redzes asumu, un avota metode, lai noteiktu datorā simulēta apmiglojuma adaptācijas ietekmi uz apmiglojuma uztveres sliekšņiem. Secinājumi: apmiglojuma adaptācija būtiski ietekmē redzes asumu tīklenes centrā un tuvējā perifērijā. Apmiglojuma uztveres sliekšņi pieaug, palielinoties ekscentritātei, un ir atkarīgi no sākotnējā stimula apmiglojuma līmeņa. Atslēgas vārdi: apmiglojums, apmiglojuma adaptācija, apmiglojuma uztvere, tīklenes tuvējā perifērija.

Master thesis is written on 44 pages by computer in Latvian. It contains 35 figures, 2 tables, 28 references to literature sources. Aim: to evaluate effect of optical blur adaptation on central and peripheral vision. Methods: defocus was generated in two ways – using observer method to evaluate effect of blur adaptation on visual acuity and source method to evaluate effect of blur adaptation on blur perception thresholds. Conclusions: blur adaptation have a significant influence on visual acuity in central and near peripheral retina, blur perception thresholds increase with eccentricity and depends on initial defocus level. Key words: defocus, blur adaptation, blur perception, near retinal periphery.