Akomodācijas viegluma mērījumi izmantojot klasisko un akomodācijas amplitūdai proporcionālo metodi

Abstract

Mērķis: Noskaidrot vai klasiskā akomodācijas viegluma mērīšanas metode ar ± 2.00D lēcu fliperi ir pielietojama dažāda vecuma pacientiem. Noteikt akomodācijas viegluma rādītājus dažāda vecuma pacientiem, izmantojot AV mērīšanas klasisko standartmetodi un akomodācijas amplitūdai proporcionālo metodi. Salīdzināt rezultātus. Subjekti: pētījumā tiek izvēlētas divas dažāda vecuma pacientu grupas. Pirmajā grupā ir 20 pacienti vecumā no 15 - 20 gadiem, bet otrajā grupā ir 17 pacienti vecumā no 34 - 40 gadiem Katram pacientam ir noteikts redzes asums tālumā ne mazāk kā 0,8, ar vai bez korekcijas, anizometropija nav lielāka par 1.00D, ir binokulārs redzes raksturs, anamnēzē nav acu saslimšanas. Metodes: Redzes asuma noteikšana tālumā, izmantojot projektoru ar burtu optotipiem, redzes asuma noteikšana tuvumā ar tāluma korekciju, vai bez korekcijas, akomodācijas amplitūdas noteikšana ar Push-up metodi, stereoredzes noteikšana ar Langes I testu, binokulāras redzes rakstura noteikšana ar Worth testu, akomodācijas viegluma mērīšana ar klasisko ±2.00D fliperu standartmetodi, akomodācijas viegluma mērīšana ar akomodācijas amplitūdai proporcionālo metodi( distance- 45% no akomodācijas amplitūdas; lēcu stiprums- 30% no akomodācijas amplitūdas). Rezultāti: Izdarot AV mērīšanu ar akomodācijas amplitūdai proporcionālo metodi, tiek iegūti vidēji 10.75cpm ±2.67cpm 1. pacientu grupā, bet vidējie rezultāti 2. grupā ir 11.62cpm ±2.00cpm. AV mērīšanas rezultāti ar standartmetodi ir 5.48cpm ±2.55cpm 1. grupā, bet 3.94cpm ±3.08cpm ir 2. grupā. Secinājumi: Novērota salīdzinoši augsta korelācija 1. grupai starp standartmetodi un akomodācijas amplitūdai proporcionālo metodi – metodes ir savstarpēji aizvietojamas. PRPRC vidējās vērtības ir tuvas un sadalījumi līdzīgi. PRPRC metode var tikt pielietota jebkurai vecuma grupai ar vienādiem testa kritērijiem.

Bakalaura darbs ir uzrakstīts latviešu valodā, datorsalikumā uz 32 lappusēm, satur 3 tabulas, 11 attēlus un 19 atsauces uz literatūras avotiem.

Atslēgas vārdi: Akomodācijas vieglums, lēcu flipers, akomodācijas amplitūda.

Purpose: To study applicability of classical ±2.0 D flipper accommodative facility test in various age groups. To determine accommodative facility characteristics in young adults versus prepresbiopic subjects in classical and amplitude- scaled test designs. Subjects: Two age groups were: 20 young adult subjects aged 15-20 years and 17 pre-presbyopic subjects aged 34-40 yers old. In both age groups subjects were healthy volunteers with no previous eye diseases, visual acuity 0,8 or better in either eye, single-binocular vision in distance and near, no anisometropia greater than 1.0 D. Methods: Visual acuity was determined using chart projector, near acuity and Push-Up amplitude was checked with distance refraction in place, single-binocular vision status was checked by Lang test. Accommodative facilities was determined by use of classical ±2,0 D flipper and amplitude scaled manner as proposed by Wick- test distance 45% of amplitude and flipper lenses 30% of amplitude. Results: Amplitude scaled facility mean was found 10,75 cpm ±2,67 in young adults and 11,62 cpm ±2,0 in pre-presbyopic subjects. Classical facilities were 5,48 cpm ±2,55 in young adults and 3,94 cpm ±3,08 in pre-presbyopic populations. Conclusions: Relatively high correlation was found between methods in young adults suggesting that clinically methods may be substitutable. For amplitude-scaled method was found that means and 10th percentile cut-off value is close in both age groups suggesting that amplitude scaled facility may be used in wide range of ages with same test criteria. Keywords: accommodative facility, ±2,0 D lens flipper test, accommodative amplitude, amplitude scaled accommodative facility. Thesis is written in Latvian on 32 pages, contains 3 tables, 10 graphics, 19 references.