Kontrastadaptācijas relaksācijas laika noteikšana ar subjektīvajām metodēm

Abstract

Bakalaura darbs ir uzrakstīts uz 70 lappusēm. Tas satur 27 attēlus, 6 pielikumus, 1 tabulu un 38 literatūras avotu atsauksmes. Par darba rezultātiem ziņots starptautiskā studentu konferencē „The International Student Conference Development in Optics and Communications 2006” (28. – 30. aprīlis, Rīga). Pielikumā 6 pievienots konferences posteris. Darba mērķis: Izpētīt kontrasta adaptācijas procesu, izmantojot subjektīvas metodes. Pierādīt kontrasta adaptāciju kā procesu smadzenēs. Noteikt pēcefektu mijiedarbību ar kontrasta adaptāciju. Atrast iespēju atdalīt pēcefektu no kontrasta adaptācijas. Noteikt, kā adaptācijas laiks uz stimulu ar augstu kontrastu ietekmē adaptācijas laiku uz stimulu ar zemu kontrastu. Subjekti: Kopumā eksperimentos piedalījās 7 subjekti vecumā no 13 – 26 gadiem. Visi bija normāli trihromāti. Vienam bijusi bērnībā smadzeņu trauma, taču rezultāti īpaši neatšķīrās no pārējiem subjektiem. Metodes: Stimuli tika prezentēti uz datora monitora. Tests sastāv no divām daļām, pirmajā subjekts adaptējas uz stimulu ar augstu kontrastu, otrajā – uz stimulu ar zemu kontrastu. Katru testu raksturo sava stimulu specifika. Rezultāti: Subjektīvi ir noteikts kontrasta adaptācijas laiks stimuliem telpiski pretfāzē un tīklenes centrālajā daļā, zaļi-sarkaniem stimuliem telpiski fāzē un tīklenes centrālajā daļā, zaļiem, ziliem un sarkaniem stimuliem fāzē un tīklenes perifērijā. Secinājumi: Kontrasta adaptāciju ietekmē stimulu kontrastu starpība un laiks, kas pavadīts adaptējoties uz pirmo stimulu. Pēcefektu uztveres ilgumu būtiski neietekmē stimulu kontrasta starpība. Atslēgas vārdi: kontrasts, kontrasta pastiprinājuma kontrole, kontrasta jutība, redzes informācijas ceļi, redzes garoza, redzes uztvere, Gabora režģi.

Bachelor work is written on 70 pages. It contains 27 figures, 7 appendices 1 table and 38 sources of literature. Results obtained in bachelor work have been presented in the international student conference „The International Student Conference Development in Optics and Communications 2006” (28th – 30th april, Riga). Purpose: Identification of contrast adaptation time using subjective methods. To prove contrast adaptation as process in the visual cortex and to identify duration of retinal afterimages. To find methods to disjoin afterimages from contrast adaptation. To determine how the time of contrast adaptation to stimulus with a high contrast affects the time of contrast relaxation to stimulus with a low contrast. Subjects: Overall 7 subjects aged from 13 to 26 were measured. All of them were normal trichromats. One of them had a head trauma in his childhood, yet there were no significant differences in results. Methods: Stimuli were presenteded on a computer screen. Test was divided in two parts; in the first one a subject adapted to the stimulus with a high contrast, in the second – to the stimulus with a low contrast. Each test describes specific properties. Results: The time of contrast adaptation is detected using spatially antiphased stimuli which were projected in the center of retina; also there were used red-green stimulus. In periphery there were used red, green and blue stimuli in phase with the adaptation stimuli. Results: The difference between contrasts of the adaptation and test stimuli, and the time how long stimulus is presented, affect contrast adaptation phenomena. The duration of aftereffects are not affected by the diference between stimulus contrasts. Keywords: contrast, contrast gain control, contrast sensitivity, visual pathways, visual cortex, visual perception, Gabor gratings.