Nepārtraukta starojuma lāzera ietekme uz ādas autofluorescences dzīves laiku

Abstract

Ar spektroskopijas metodēm (ādas autofluorescences ierosināšana un emisijas spektru novērošana) nav iespējams izšķirt spektru veidojošās komponentes. Ar laikā izšķirtu spektroskopiju iegūtos datus aproksimējot ar trīs komponentēm un apstrādājot ar metodēm TRES un TRANES, ir iespējams izšķirt spektru veidojošas komponentes un novērot nepārtraukta lāzerstarojuma ietekmi uz komponenšu dzīves laikiem. Autofluorescences dzīves laiki var mainīties – pieaugt vai samazināties - atkarībā no apstarošanai izmatotā viļņa garuma un izvēlēta diapazona. Izmantojot TRANES apstrādes metodi, pēc fotoizbalēšanas tika novērota emisijas maksimuma nobīde, kas liecina par fluoroforu sadalījuma izmaiņu fotoizbalēšanas laikā. Metodes, kas izmantotas šajā darbā, ļauj veidot pilnvērtīgāku priekšstatu par nepārtraukta lāzera starojuma ietekmi uz fluoroforām.

With spectroscopy methods (autofluorescence of skin is induced and emission spectrum is observed) it is impossible to distinguish components that make up the spectrum. Using data gathered by time-resolved spectroscopy and data approximation of autofluorescence decay curves with three components and processing methods TRES and TRANES, it is possible to differentiate between components that compose the spectrum and to observe the impact of continuous wave laser irradiation on life-time of components. Life-time of autofluorescence can change – increase or decrease-, depending on wavelength of used laser irradiation and chosen spectral range. Using data processing method TRANES, after photobleaching shift in emission maximum is observed, that indicates a change in fluorophore distribution. Methods, used in this thesis, allows to form more comprehensive view on the influence on fluorohpores of continuos wave irradiation.