Lādiņnesēju kustīguma noteikšana karbozola grupu saturošās organiskās plānās kārtiņās

Abstract

Lādiņnesēju kustīguma noteikšana ir būtiska vielas pielietojumu novērtēšanā. Organiskām gaismas emitējošām diodēm un organiskām saules šūnām ir nepieciešams sastāvēt no materiāliem ar augstu lādiņnesēju kustīgumu. Darba mērķis ir noteikt molekulārās struktūras ietekmi uz savienojuma lādiņnesēju kustīgumu, savienojumiem ar potenciālo pielietojumu saules elementiem vai gaismas izstarojošām diodēm. Darbā tika testēta maz pielietota lādiņnesēju kustīgumu noteikšanas metode, kā arī nomērīti kustīgumi četriem savienojumiem ar potenciālo pielietojumu saules šūnās un trīs savienojumiem ar potenciālo pielietojumu gaismas emitējošās diodēs. Darbā tika secināts, ka maz pielietotai mērījumu metodei ir nepieciešami uzlabojumi, kā arī pētīto savienojumu klasē karbazola fragments pasliktina elektronu kustīgumu.

Determining the charge carrier mobility is essential for estimating the utilizations of a compound. Organic light-emitting diodes and organic solar cells require materials with high charge carrier mobility. The goal of this work is to determine the influence of molecular structure on charge carrier mobility of a compound, for compounds with potential applications in solar cells or light emitting diodes. A little-used method for determining charge carrier mobility was tested, as well as the mobilities of four compounds with potential application in solar cells and three compounds with potential applications in light-emitting diodes, were measured. It was concluded that the rarely-used measurement method requires improvements, as well as that, in the class of compounds tested here, the carbazole fragment reduces electron mobility.