Now showing items 1-15 of 15

    • Analoģiskās predikācijas jēdziens Akvīnas Toma filosofiskajā teoloģijā 

      Ezera, Māra (Latvijas Universitāte, 2012)
      Šajā bakalaura darbā tiek apskatīta analoģiskā predikācija Akvīnas Toma filosofiskajā teoloģijā. Lai to raksturotu, tiek aprakstīts tās nošķīrums no viennozīmīgas un daudznozīmīgas predikācijas, kā arī trīs veidi, kādos ...
    • Antīkā relatīvisma un skepticisma koncepciju dialektiskais atspēkojums: Platons, Aristotelis, Augustīns 

      Cipruss, Leons (Latvijas Universitāte, 2012)
      Šajā pētījumā vispirms tiek atklāta mūsdienās eksistējošā relatīvisma problemātika, kuras visizplatītākais veids, kas skar ikvienu, ir ētiskais relatīvisms. Savukārt relatīvisma, kā pasaules uzskata cēlonis ir grūtības ...
    • Baudas platoniskās, aristoteliskās un epikūriskās koncepcijas salīdzinājums 

      Bērziņš, Mārtiņš (Latvijas Universitāte, 2010)
      Šajā darbā mēģināts parādīt kā bauda tiek skatīta antīkajā filozofijā. Kas vispār ir bauda? Kādos veidos to var aplūkot? Kāda ir tās nozīme cilvēku dzīvē? Darbā tiek raksturotas un salīdzinātas trīs klasiskās teorijas – ...
    • Cilvēka dabas izpratne Platona audzināšanas teorijā. 

      Bitiniece, Laura (Latvijas Universitāte, 2008)
      Darba mērķis ir aplūkot Platona pārdomas par cilvēka dabu/dvēseli ieveidojošiem aspektiem un vienlaicīgu kultūras vides formāciju, galvenokārt izsekojot Platona argumentācijai dialogā „Valsts”. Audzināšanas teorijas ietvaros ...
    • Gribas jēdziens Augustīna filozofijā. 

      Knoka, Dace (Latvijas Universitāte, 2011)
      Šī pētījuma mērķis ir Augustīna gribas izpratnes sistemātiska atklāšana. Tas tiek sasniegts, analizējot gribas jēdziena funkcijas, t.i., ļaunuma problēmas risinājumu, cilvēka atbildības un taisnīguma jēgas pamatojumu, ...
    • Kartēziskā duālisma problēma Dekarta “ego” izpratnē 

      Dancis, Artūrs (Latvijas Universitāte, 2018)
      Dekarta “Meditācijās par pirmo filozofiju”, ievērojot noteiktu metodi (sekošana uztveres kārtībai nevis patiesības kārtībai), ne tikai tiek pierādīta prāta un ķermeņa izšķirība (duālisms) un atzīta to vienība, bet arī tiek ...
    • Laika ontoloģiskais statuss Aristoteļa laika koncepcijā 

      Kozlova, Sofija Anna (Latvijas Universitāte, 2021)
      Aristoteļa nostāja jautājumos par laika esamību un esamības nosacījumiem nav viendabīga, tāpēc var šķist pretrunīga, ja to mēģina skaidrot vienkāršoti. Bakalaura darbā es skaidrošu laika ontoloģisko statusu, saglabājot tā ...
    • Patiesība, gudrība un laime Augustīna darbā “Pret akadēmiķiem” 

      Zujevs, Marks (Latvijas Universitāte, 2023)
      Darbs pievēršas Augustīna agrīnajam sacerējumam “Pret akadēmiķiem”, lai izpētītu tajā rodamās norādes uz to, ar kādām problēmām nākas saskarties akadēmiskajam skeptiķim viņa gudrības un laimes izpratnē. Darbs secina, ka ...
    • Saprātīga sprieduma nosacījumi Platona "Teaitētā" un "Faidonā" 

      Mežvinskis, Dairis (Latvijas Universitāte, 2023)
      Platons "Teaitētā" apdomā, kas ir zināšana, un šī mērķa dēļ sajušana tiek nošķirta no domāšanas. Savukārt "Faidonā" viņš argumentē, ka mācīšanās ir atcerēšanās, jo dvēsele zināja lietu būtības pirms cilvēka eksistences. ...
    • Skepticisma un ticības attiecība Augustīna darbos "Pret akadēmiķiem" un "Par ticības lietderību". 

      Knoks, Aleks (Latvijas Universitāte, 2008)
      Bakalaura darba mērķis ir noskaidrot, kāda ir attiecība starp Augustīna ticības izpratni un seno Akadēmijas skepticismu, analizējot Augustīna darbus ‘Pret akadēmiķiem’ un ‘Par ticības lietderību’. Augustīna ticības izpratne ...
    • Stoiķu determinisma un cilvēka kauzālās autonomijas savienojamības problēma cilvēka darbības traktējumā. 

      Andrejevs, Oļegs (Latvijas Universitāte, 2011)
      Šajā bakalaura darbā tiek analizēta stoiķu determinisma un cilvēka kauzālās autonomijas savienojamības problēma. Tiek aplūkoti agrīno stoiķu priekšstati par likteni – universālo kauzāli-teleoloģisko determinismu, cēlonību ...
    • Tikumu vienība Platona sokratiskajos dialogos 

      Skvireckis, Eduards (Latvijas Universitāte, 2010)
      Bakalaura darbā „Tikumu vienība Platona sokratiskajos dialogos” tiek skatīts viens no Sokrata paradoksiem – kā ir iespējams, ka individuālie tikumi (vīrišķība, taisnīgums, mērenība, dievbijība un saprātība) ir vienlaicīgi ...
    • Vēlmes objekta problēma sokratiskajā elenktikā. 

      Melbārdis, Māris (Latvijas Universitāte, 2011)
      Viena no sokratiskās filosofijas pamatnostādnēm ir apgalvojums, ka visi cilvēki vēlas labo. Tā kā šo apgalvojumu var saprast dažādi, nav skaidrs, ko ar to Sokrats ir domājis. Šī darba mērķis ir noskaidrot, kā interpretējama ...
    • Zināšanas kā „Pamatots Patiess Uzskats”: Trīsdaļīgās zināšanu teorijas konceptuāla analīze 

      Ābelis, Viesturs (Latvijas Universitāte, 2015)
      Tradicionālais zināšanu skaidrojums, kas definē zināšanas kā pamatotu patiesu uzskatu, ir izrādījies nepietiekams. Edmunds Getjērs un citi epistemologi, kas sekojuši Getjēram pa pēdām, ir parādījuši, ka ir iespējami daudzi ...
    • „Zināšanas” jēdziena konceptuāla analīze vēlīnā Vitgenšteina filosofijā 

      Vilciņš, Reinis (Latvijas Universitāte, 2015)
      Šajā bakalaura darbā tiek pētīta ‘zināšanas’ jēdziena noteiksme L. Vitgenšteina vēlīnajā filosofijā, galveno uzmanību pievēršot darbam „Par drošticamību”. Darbā mēģināts parādīt, kādās attiecībās, pēc Vitgenšteina domām, ...