Virskorekcijas pielietojamība tuvredzības progresijas novērtēšanā ortokeratoloģijas pacientiem

Abstract

Darbs ir uzrakstīts angļu valodā uz 93 lapaspusēm. Tas satur 49 attēlus, 24 tabulas un 95 atsauces uz literatūras avotiem. Šī darba mērķis ir pārbaudīt, vai virskorekcija ir derīga metode tuvredzības progresēšanas novērtēšanai ortokeratoloģijā. Hipotēze ir atrast lielākas izmaiņas gados jaunākiem pacientiem nekā pieaugušajiem, kā tas ir norādīts literatūrā. Pētījumā iekļauti 192 Eiropeīdās rases subjekti vecumā no 6 līdz 56 gadiem (vidēji 19,61±10,30). Izmantojot retrospektīvu analīzi, no objektīva BOZR kontaktlēcas parametra tiek iegūta virskorekcija (ORX). Jaunākiem cilvēkiem ir lielākas ORX vērtības, bet pieaugušajiem nav atšķirības (p<0,05). Vidēji tuvredzība progresēja par –0,18±0,44 D kopējā paraugā 3 gadu laikā. Jaunākiem pacientiem (<13g) tuvredzība pasliktinājās par –0,31±0,63 D; pieaugušajiem (≥25 g.) –0,01±0,08 D. Ja nav biometrijas, var izmantot virskorekcija metodi kā atsauces metodi tuvredzības progresēšanas novērtēšanai.

The work is written in English on 93 pages. It contains 49 figures, 24 tables and 95 references. The aim of this work is to verify if over-refraction is a valid method for myopia progression assessment in orthokeratology. The hypothesis is to find greater changes in younger patients than in adults as stated in the literature. 192 Caucasian subjects aged 6 to 56 (mean 19.61±10.30) are included. Through a retrospective analysis, from the lens BOZR, the over-refraction (ORX) is retrieved. Greater ORX values are found in youngers and no variations in adults (p<.05). Mean myopia progression of –0.18±0.44 D occurred over 3 years in the total sample. In younger patients (<13y) myopia worsening is –0.31±0.63 D; in adults (≥25y) –0.01±0.08 D. Over-refraction technique can be used in the absence of biometry as a reference method to assess myopia progression.