Ekrāna spožuma ietekme uz subjektīvo žilbšanu

Abstract

Darbs ir uzrakstīts latviešu valodā uz 41 lapaspuses. Tas satur 17 attēlus, 57 atsauces uz literatūras avotiem. Darba mērķis bija novērtēt diskomforta žilbšanas lielumu zema apgaismojuma apstākļos,atkarībā no acs varavīksnenes pigmentācijas un pielietotās metodes. Rezultātā tika secināts, ka 50 % no dalībniekiem izjūt apžilbumu, braucot ar auto diennakts tumšajā laikā, kas norāda uz to, ka žilbšana ir būtiska problēma daudziem cilvēkiem. Novērojot žilbšanu ar pastāvīgu stimulu metodi, dalībnieki ar zilu acu krāsu spēcīgu žilbšanu izjūt pie 109 ± 24 cd/m2, bet ar brūnu acu krāsu - pie 143 ± 10 cd/m2, kas norāda uz gaišu acu īpašnieku lielāku subjektīvo žilbšanu. Pētījumā novērotā atšķirība starp grupām ir statistiski nozīmīga. Veicot subjektīvās žilbšanas mērījumus ar pastāvīgu stimulu metodi, dalībnieki diskomfortu izjūt pie būtiski lielākām ekrāna spožuma vērtībām nekā piekārtojamu stimulu metodes gadījumā. Tā kā korelācijas koeficients starp metodēm ir zems, metožu rezultāti nav salīdzināmi.

The Master thesis is written in Latvian on 41 pages. It contains 17 images, 57 references to literature sources. The aim of the study was to evaluate the level of discomfort glare in low light conditions, depending on the iris pigmentation of the eye and the method used. As a result, it was concluded that 50 % of the participants perceive glare while driving in the dark, which indicates that glare is a significant problem for many people. When observing discomfort glare with the constant stimulus method, participants with blue eyes experience strong glare at 109 ± 24 cd/m2, while with brown eyes at 143 ± 10 cd/m2, which indicates greater subjective glare for people with light iris pigmentation. The difference observed between the groups in the study is statistically significant. When performing subjective glare measurements with the constant stimulus method, participants experience discomfort at significantly higher screen brightness values than with the adjustment stimulus method. Due to the low correlation coefficient between the methods, the results of the methods are not comparable.